otrdiena, 2014. gada 3. jūnijs

Galīgi nesportiskas meitenes sporta dienasgrāmata #2

Sveikas, daiļās! Pirmā skriešanas nedēļa ir pievarēta (ja var tā teikt). Izdomāju, ka būs forši padalīties divos vārdos ar savām katras dienas izjūtām:

2. diena: Šodien skriet bija vieglāk kā vakar! Nebija smaguma sajūtas kājās. Nevarētu teikt, ka tā vakardienas smaguma sajūta ir kāds fizisks diskomforts, drīzāk - sajūta, ka esmu smags zilonis, kuram grūti atraut kājas no zemes :D Iespējams, vieglums ir saistīts arī ar to, ka šodien pēc negaisa gaisa temperatūra ir krietni zemāka. Arī debesis bija interesantā krāsā un veidojas burvīgs skats:


Jūtos labi! 
3. diena: Iegādājos jaunas skriešanas bikses (kapri). Uz birkas rakstīts: Tight fit: It`s designed for performance and geared to grab curves and attention. Vispār Prismā var iegādāties foršu sporta apģērbu par ļoti labām cenām. Šodien man piebiedrojās vīrs, līdz ar to vajadzēja turēt augstāku tempu. Un jā, kamēr man bija "iešanas laiks" vīrs rikšoja augšā lejā pa vietējo kalnu. Acīmredzot, viņš ir labākā formā :D Vispār jau viņš apmeklē futbola treniņus, nevis izvairās no skriešanas, kā dažs labs :D Patiesībā, kad treniņš beidzās, šodien (pirmo reizi) bija sajūta, ka es varētu noskriet vēl kādu gabalu. Dienas kadrs:

Jūtos lieliski! 

4.diena: Vakar vakarā kādu stundu pēc skriešanas sāka sāpēt ikri. Domāju, ka no rīta pastaigāt nevarēšu. Šodien no rīta tikos ar vienu dāmu, kurai vajadzēja nodot koppasūtījuma paciņu un viss čikiniekā! Nekas nesāpēja. Mazs stīvums kājās bija, bet nekas traks. Vispār, pirmo reizi mūžā es gaidu vakara treniņu!
Vakarā, acīmredzot, pārvērtēju savas spējas, vai kaut ko nepareizi izdarīju un man sāka sāpēt potīte. Pēdējo gabalu noskrēju, bet līdz mājām jau tiku klibojot. Ceru, ka līdz rītdienas vakaram viss pāries.
Ja neskaita potīti, jūtos labi.

4.diena: Sāp potīte ejot pa trepēm un paātrinot soli :( Šodien treniņu izlaižu.
5.diena: Sāp potīte ejot pa trepēm un paātrinot soli :( Šodien treniņu izlaižu.
6.diena: Pamazām kļūst labāk, bet vēl pasaudzēšos (ja nu kas). Šodien treniņu izlaižu.
7.diena: Potīte, it kā vairs nesāp. Nogāju pirmās 5 iesildīšanas minūtes, noskrēju pirmo skrienamo gabalu un sajutu TĀDAS SĀPES. Mājās aizvilkos klibojot :( Sāku lasīt kas tad varētu potītē sāpēt. Konstatēju, ka tas varētu būt vai nu izmežģījums (kas man, noteikti, nav) vai nu saišu sastiepums. Atcerējos, ka pirms vairākiem gadiem biju sastiepusi saites un sajūtas bija tādas pašas... Bet, vienīgā ārstēšana ir miers. Jāļauj visam pilnībā pāriet, savādāk būs vēl trakāk :( Tā arī darīšu. Izskatās, ka vajadzēs gaidīt līdz viss pilnībā sadzīs. Jūtos tizli :( Bet, es esmu apņēmības pilna. Tiklīdz jutīšos labā, uzreiz atsākšu treniņus! :)

Follow my blog with Bloglovin

18 comments:

  1. Pladies-man patika! Man gan potītes nekad nav sāpējušas, problēmas parasti ir ar ceļiem, patreiz tās gan nejūtu.
    Tev sanāk pēc programmas skriet katru dienu? Es skrienu 3x nedēļā, divus īsākus, vienu garāku. Skrienu- ļoti nosacīti, jo pa starpu pasoļoju, kad uznāk sagurums. Mans mērķis ir samazināt ejamās pauzes.
    Vispār izjūtu baigo spiedienu, jo man paziņu pulkā meitenes skrien 10 un pat 20km, kamēr es te tipinu. Bet jāatzīst, ka situācija ir tāda kā tā ir, kopš ziemas esmu savu formu zaudējusi uz mīnusa zīmi un tā ir pakāpeniski jaatjauno. Neko darīt.
    Vēl esmu ieviesusi garus staigāšanas maršrutus, kurus cītīgi fiksēju Endomondo, lai saprastu cik un cik ātri eju.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Prieks, ka kādam patīk :) Man pēc programmas ļoti patīk skriet. Jo uzskatu, ka programma ir labi sastādīta un līmenis paaugstinās ļoti mēreni, tāpēc nav pārslodzes, bet izjūtas ir dikti foršas :) Nu vot es dēļ potītes tagad cenšos staigās pēc iespējas mazāk, lai ātrāk atgūtu formu. Savādāk, man jau bija domas, ka varētu rīta ceļu uz darbu pievarēt skrienot (tikai stulbi, ka būtu jāņem mugursoma un tad mugura svīdīs baigi). Ar to pulka spidienu ir kā ir, es ar padevos vīra tempam un rezultāts nepatīkams (viņš pie visa vainīgs! :D ), tāpēc es teiktu, ka vajag baigi izvērtēt savus spēkus un nestrādāt uz pārslodzi. Mērķis jau ir laba veselība un fiziska forma. Pārslodze nav veselīga.

      Dzēst
  2. Ceru, ka ar potīti viss būs kārtībā un skriešanas prieks turpināsies :) Mans slinkums ir tiiik ļoti ieildzis. Pagājušajā gadā vingroju diezgan cītīgi, dēļ ceļgaliem nācās pārtraukt, bet sen jau kā varēju atsākt, tomēr neesmu... Vajag sapurināties :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Es arī ilgi nevarēju savākties, bet, kad ārā silti, tad ir daudz vieglāk :) Es ceru pēc iespējas ātrāk tikt atpakaļ ritmā :)

      Dzēst
  3. Es arī sāku skriet kaut kad maija sākumā, bet tad kādu nezināmu iemeslu dēļ paņēmu baigo pauzi. Tagad ir tiik grūti atsākt. Nevaru vairs noskriet necik.
    Par to skriešanu kopā ar draugiem/vīriem - man patīk. Man ir sagadījies tā, ka draugam dikti patīk runāt skriešanas laikā, savukārt man vajag kaut ko klausīties, lai novērstu domas no pašas skriešanas, bet parunāt gan nespēju vēl skrienot. :D

    AtbildētDzēst
  4. Forši, malacīs, lai potīte veseļojas, bet kā man treneris teica, ļoti daudzi skrien nepareizi, jāskrien nevis uz pilnas pēdas bet uz priekšējās pēdas daļas. uz spilventiņiem.. smejoties teicu, tad jau pareizi ir skriet augstpapēžu kurpēs... :D Es gan skrienu tikai tik daudz cik man liek skriet ieildoties treneris... man skriešana par garlaicīgu...

    AtbildētDzēst
  5. Man arī agrāk šķita, ka garlaicīgi, bet, patiesībā, darbā smadzenes ir pārslogotas, tāpēc tieši forši paskriet, klausoties mūziku un ne par ko nedomāt :)

    AtbildētDzēst
  6. Mani motivē skriet stresainas un nogurdinošas dienas, kad vakarā prasās to visu kaut kā atstāt svaigā gaisā. Dažreiz skrienu ar draugu, bet viņam ar mani ir garlaicīgi, jo es esmu mīkstā. :D Ceru, ka ar potīti būs ok, man pēc garāka gabala neizturēja celis.

    AtbildētDzēst
  7. Šodien beidzot saņēmos un izgāju skriet. Vēl beigās vīrs mani ar vēderpresītes vingrojumiem nomocīja. Un tagad tiiiiiik forša sajūta! Cerams, ka rīt varēšu pakustēties :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Jā, sākt kustēties vienmēr it forši :) Cerēsim, ka viss būs labi :)

      Dzēst
  8. ai man liekas skrienot var gūt traumas, vai arī vecās traumas liek manīt par sevi :(
    man arī ir bērnības potītes trauma, un ja pagriežās kāja tad precīzi tā, kura tika taumēta...liela nozīme ir arī apaviem, es pati neesmu nekāda zinātāja, bet priekšniece ir maratoniste, un viņa ļoti skatās kādi apavi..lai es sāktu skriet pirmais kas man būtu jādara jānopērk īstie skrejamie apavi, un es vēl joprojām esmu briešanas stadijā :D
    lai veseļojas potīte...gaidīšu turpinājumu:)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nu jā, guļot uz dīvāna, iegūt traumas ir mazākas iespējas :D Apavus jaunus jau nopirku :) Tā kā esmu apņēmības pilna turpināt.

      Dzēst
  9. Ļoti interesanti lasīt šādus rakstus. :)

    Ceru, ka ar potīti viss būs kārtībā. :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Paldies :) Gan jau būs, kur viņa liksies :D Ceru, ka jauni apavi atrisinās problēmu.

      Dzēst
  10. Ja vajag atbalstu klibo pulciņam, droši vari man rakstīt. Man it kā vairs nesāp, bet atsākt skriet vēl raustos, pagaidīšu kādu nedēļu.

    AtbildētDzēst