Sveikas, daiļās! Uz kāda kosmētiskā līdzekļa kārtējo reizi ieraudzīju uzrakstu "bez silikoniem un parabēniem" un padomāju, ka būtu forši parunāt par kosmētisko līdzekļu sastāvu. Izdomāju, ka nebūšu kā visi būšu krutāka un pati iziešu cauri zinātniskiem rakstiem, lai tiktu pie kvalitatīvas pirmavotu informācijas. Jau izklausās dikti gudri, vai nē? :D Lieta tāda, ka šaubīgās situācijās katrs velk segu uz savu pusi. Kosmētikas ražotāji, kas neizmanto parabēnus, apgalvo, ka parabēni ir slikti. "Pārējie" kosmētikas ražotāji apgalvo, ka parabēni (tādās koncentrācijās, kādas tie tiek lietoti kosmētikas līdzekļos) ir droši cilvēka lietošanai un neietekmē tā veselību. Kā ir patiesībā?
Parabēns (turpmāk rakstā PB) noteikti ir viens no populārākiem kosmētikas bubuļiem. Kas tas par zvēru? PB ir visizplatītākie kosmētikas konservanti. Konservanti kosmētika ir vajadzīgi, lai produktā nevairotos baktērijas un sēnītes, kas var ietekmēt gan produkta kvalitāti, gan patērētāja veselību. Visbiežāk izmantotie PB ir methylparaben, propylparaben, butylparaben un ethylparaben (avots). Bieži izmanto vairāku PB kombināciju, lai pārklātu plašāku mikroorganismu spektru. Visplašāk apspriests jautājums ir saistīts ar parabēnu drošumu un potenciālo kancerogenitāti. Saskaņā ar Food and Drug Administration sniegto informāciju, uz doto brīdi nav zinātniski pierādīts, ka PB ietekmē cilvēka veselību. Bet, no kurienes tad aizsākās sāga par PB kā iespējamiem vēža izraisītājiem? Raksts, uz kuru atsaucās daudzi "bezparabēnu" kosmētikas ražotāji ir šeit. Raksta autore dr. Darbre patiesībā nemaz nemin, ka PB ir kancerogēni, bet bažas rada fakts, ka parabēni atrasti (krūts vēža) audzējos. Rakstu apšauba, jo kontrolei netika noteikts PB daudzums veselu cilvēku šūnās. Šeit ir jāsaka, ka paši PB tieši neietekmē organisma šūnas, taču tiek lēsts, ka tie organismā var izraisīt tādas pašas reakcijas, kādas izsauc hormons estrogēns. Tātad, noteiktos apstākļos, organisms atpazīst PB kā estrogēna hormonu. Lielas estrogēna devas var izraisīt pāragru pubertāti bērniem, un citas reproduktīvās sistēmas traucējumus (avots1, avots2). Atgādināšu, ka šajos rakstus tiek runāts par estrogēnu, nevis pašiem PB.
Dr. Lillo laboratorijas apstākļos veica eksperimentus ar krūts vēža šūnām (raksts šeit), pievienojot šūnām metīlparabēnu. Rezultāti parādīja, ka parabēns daļēji ietekmēja vēža šūnas un sekmēja audzēju augšanu, taču arī šeit nekas nav minēts par efektu uz veselām šūnām. Vairāki pētījumi (avots1, avots2) parāda, ka PB ir atrodami cilvēka urīnā. Šeit minēts, ka PB koncentrācija bija augstāka tieši sieviešu urīnā un augstāka indivīdiem ar augstāku ienākumu līmeni. Diskusijas daļā autori min, ka augstākas parabēnu koncentrācijas var būt saistītas ar diētu (PB bieži sastopami pārtikas konservanti), dzīvesveidu, individuālo organisma PB uzņēmību, kosmētisko līdzekļu lietošanu. Starp citu, vairākas reizes lasīju, ka PB dabiskā veidā sastopami ogās un augļos, bet zinātnisku informāciju, kas to apstiprinātu, es neatradu. Atradu tikai to, ka PB bieži pievieno dažādiem produktiem kā konservantu. Tātad jautājums par PB drošumu paliek atklāts. Bet, jāņem vērā, ka PB lieto jau gadu desmitiem un regulāri parādās jauna informācija. Savienojumus, kas atzīti par bīstamiem uzreiz liek "melnajā sarakstā". Jāsaka, ka par PB mūsdienu zinātne zina vairāk, nekā par citiem konservantiem. Šajā rakstā ir minēts, ka PB joprojām tiek uzskatīti par visdrošākiem (un visvairāk izpētītiem) kosmētikas konservantiem. Tie gan mēdz izraisīt alerģijas, bet tikai tad, ja produkts tiek lietots uz ievainotas ādas.
Lietot vai nelietot kosmētiku, kas satur PB paliek jūsu ziņā. Man pašai bija interesanti tikt skaidrībā ar pretrunīgu informāciju un galvenā atziņa ir tāda, ka bērniem noteikti izvēlēšos kosmētiku, kas nesatur šīs vielas.
Kā ir ar jums? Vai izvairieties no PB vai nepievēršat uzmanību? Vai uzzinājāt priekš sevis kaut ko jaunu?
Dr. Lillo laboratorijas apstākļos veica eksperimentus ar krūts vēža šūnām (raksts šeit), pievienojot šūnām metīlparabēnu. Rezultāti parādīja, ka parabēns daļēji ietekmēja vēža šūnas un sekmēja audzēju augšanu, taču arī šeit nekas nav minēts par efektu uz veselām šūnām. Vairāki pētījumi (avots1, avots2) parāda, ka PB ir atrodami cilvēka urīnā. Šeit minēts, ka PB koncentrācija bija augstāka tieši sieviešu urīnā un augstāka indivīdiem ar augstāku ienākumu līmeni. Diskusijas daļā autori min, ka augstākas parabēnu koncentrācijas var būt saistītas ar diētu (PB bieži sastopami pārtikas konservanti), dzīvesveidu, individuālo organisma PB uzņēmību, kosmētisko līdzekļu lietošanu. Starp citu, vairākas reizes lasīju, ka PB dabiskā veidā sastopami ogās un augļos, bet zinātnisku informāciju, kas to apstiprinātu, es neatradu. Atradu tikai to, ka PB bieži pievieno dažādiem produktiem kā konservantu. Tātad jautājums par PB drošumu paliek atklāts. Bet, jāņem vērā, ka PB lieto jau gadu desmitiem un regulāri parādās jauna informācija. Savienojumus, kas atzīti par bīstamiem uzreiz liek "melnajā sarakstā". Jāsaka, ka par PB mūsdienu zinātne zina vairāk, nekā par citiem konservantiem. Šajā rakstā ir minēts, ka PB joprojām tiek uzskatīti par visdrošākiem (un visvairāk izpētītiem) kosmētikas konservantiem. Tie gan mēdz izraisīt alerģijas, bet tikai tad, ja produkts tiek lietots uz ievainotas ādas.
Lietot vai nelietot kosmētiku, kas satur PB paliek jūsu ziņā. Man pašai bija interesanti tikt skaidrībā ar pretrunīgu informāciju un galvenā atziņa ir tāda, ka bērniem noteikti izvēlēšos kosmētiku, kas nesatur šīs vielas.
Kā ir ar jums? Vai izvairieties no PB vai nepievēršat uzmanību? Vai uzzinājāt priekš sevis kaut ko jaunu?
