Sveikas, daiļās! Pirmā skriešanas nedēļa ir pievarēta (ja var tā teikt). Izdomāju, ka būs forši padalīties divos vārdos ar savām katras dienas izjūtām:

2. diena: Šodien skriet bija vieglāk kā vakar! Nebija smaguma sajūtas kājās. Nevarētu teikt, ka tā vakardienas smaguma sajūta ir kāds fizisks diskomforts, drīzāk - sajūta, ka esmu smags zilonis, kuram grūti atraut kājas no zemes :D Iespējams, vieglums ir saistīts arī ar to, ka šodien pēc negaisa gaisa temperatūra ir krietni zemāka. Arī debesis bija interesantā krāsā un veidojas burvīgs skats:


Jūtos labi! 
3. diena: Iegādājos jaunas skriešanas bikses (kapri). Uz birkas rakstīts: Tight fit: It`s designed for performance and geared to grab curves and attention. Vispār Prismā var iegādāties foršu sporta apģērbu par ļoti labām cenām. Šodien man piebiedrojās vīrs, līdz ar to vajadzēja turēt augstāku tempu. Un jā, kamēr man bija "iešanas laiks" vīrs rikšoja augšā lejā pa vietējo kalnu. Acīmredzot, viņš ir labākā formā :D Vispār jau viņš apmeklē futbola treniņus, nevis izvairās no skriešanas, kā dažs labs :D Patiesībā, kad treniņš beidzās, šodien (pirmo reizi) bija sajūta, ka es varētu noskriet vēl kādu gabalu. Dienas kadrs:

Jūtos lieliski! 

4.diena: Vakar vakarā kādu stundu pēc skriešanas sāka sāpēt ikri. Domāju, ka no rīta pastaigāt nevarēšu. Šodien no rīta tikos ar vienu dāmu, kurai vajadzēja nodot koppasūtījuma paciņu un viss čikiniekā! Nekas nesāpēja. Mazs stīvums kājās bija, bet nekas traks. Vispār, pirmo reizi mūžā es gaidu vakara treniņu!
Vakarā, acīmredzot, pārvērtēju savas spējas, vai kaut ko nepareizi izdarīju un man sāka sāpēt potīte. Pēdējo gabalu noskrēju, bet līdz mājām jau tiku klibojot. Ceru, ka līdz rītdienas vakaram viss pāries.
Ja neskaita potīti, jūtos labi.

4.diena: Sāp potīte ejot pa trepēm un paātrinot soli :( Šodien treniņu izlaižu.
5.diena: Sāp potīte ejot pa trepēm un paātrinot soli :( Šodien treniņu izlaižu.
6.diena: Pamazām kļūst labāk, bet vēl pasaudzēšos (ja nu kas). Šodien treniņu izlaižu.
7.diena: Potīte, it kā vairs nesāp. Nogāju pirmās 5 iesildīšanas minūtes, noskrēju pirmo skrienamo gabalu un sajutu TĀDAS SĀPES. Mājās aizvilkos klibojot :( Sāku lasīt kas tad varētu potītē sāpēt. Konstatēju, ka tas varētu būt vai nu izmežģījums (kas man, noteikti, nav) vai nu saišu sastiepums. Atcerējos, ka pirms vairākiem gadiem biju sastiepusi saites un sajūtas bija tādas pašas... Bet, vienīgā ārstēšana ir miers. Jāļauj visam pilnībā pāriet, savādāk būs vēl trakāk :( Tā arī darīšu. Izskatās, ka vajadzēs gaidīt līdz viss pilnībā sadzīs. Jūtos tizli :( Bet, es esmu apņēmības pilna. Tiklīdz jutīšos labā, uzreiz atsākšu treniņus! :)

Follow my blog with Bloglovin